nosmādēt
nosmādēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosmādēju | nosmādējam | nosmādēju | nosmādējām | nosmādēšu | nosmādēsim |
| 2. pers. | nosmādē | nosmādējat | nosmādēji | nosmādējāt | nosmādēsi | nosmādēsiet, nosmādēsit |
| 3. pers. | nosmādē | nosmādēja | nosmādēs | |||
Pavēles izteiksme: nosmādē (vsk. 2. pers.), nosmādējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosmādējot (tag.), nosmādēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosmādētu
Vajadzības izteiksme: jānosmādē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai Gundega tagad apsēžoties un nenosmādējot viņas pusdienas.
- Iegājusi Operas namā, viņa nenosmādēja arī ielūgumu uz pieņemšanu, kas notiks pēc koncerta.
- Vismaz nav nosmādējis.
- Tā jau ir, kā Jūs zināt, viena no mūsu tautas sliktām īpašībām, visu nokritizēt un nosmādēt.
- Esmu atsūtīta uz Viļņu, lai šo pilsētu izpētu, caur sevi izpētu kā izmēģinājuma trusis, sen neesmu bijusi Bezrečjē, sen neesmu redzējusi Vasiļu, viņš ir pavisam sakrities, mani vairs nepazīst, viņš mani atsūtīja uz Viļņu, bet nu vairs nevarēs izskaidrot, kādā nolūkā, gadi cilvēku piebeidz, kaut gan Vargaļu vectēvs nodzīvoja vismaz simt gadu, bet acis viņam spīdēja, vienmēr viņš nosmādēja ēdienu, ka tas neesot garšīgs, un meitenes, ka tās neesot glītas, bet mani viņš saukāja par poļu spiedzi, visu laiku piedāvājās Vargalim kopīgiem spēkiem mani izvarot, un droši varēja ticēt, ka vecis uz to ir spējīgs.