noslinkot
noslinkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noslinkoju | noslinkojam | noslinkoju | noslinkojām | noslinkošu | noslinkosim |
| 2. pers. | noslinko | noslinkojat | noslinkoji | noslinkojāt | noslinkosi | noslinkosiet, noslinkosit |
| 3. pers. | noslinko | noslinkoja | noslinkos | |||
Pavēles izteiksme: noslinko (vsk. 2. pers.), noslinkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noslinkojot (tag.), noslinkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noslinkotu
Vajadzības izteiksme: jānoslinko
Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāatzīst, retu reizi gadās noslinkot un visu samest vienā maisā.
- Protams, sanāk sagrēkot – noslinkot, kaut ko neizdarīt.
- Ja kaut kur esam noslinkojuši, arī visi to redz.
- Ar šo lietu es bieži noslinkoju," atzīts mūziķis.
- Jāatzīst, ar pašreklāmu esmu mazliet noslinkojis vai arī tam nepietiek laika.