noslacīt
noslacīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noslaku | noslakām | noslacīju | noslacījām | noslacīšu | noslacīsim |
| 2. pers. | noslaki | noslakāt | noslacīji | noslacījāt | noslacīsi | noslacīsiet, noslacīsit |
| 3. pers. | noslaka | noslacīja | noslacīs | |||
Pavēles izteiksme: noslaki (vsk. 2. pers.), noslakiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noslakot (tag.), noslacīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noslacītu
Vajadzības izteiksme: jānoslaka
Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieņemu, ka, ja Tev ir siekalām noslacīts galds par bezvadiem, AirPlay un tā visa sajūgšanu ar savu superduper makintošu vai iErīci, bet tomēr veselais saprāts stāv makam priekšā kā Irbe ( iRbe?)
- Aizgāja uz kūti un noslacīja govis no galvas līdz pakaļai ar ūdeni.
- kā ierasts noslacītu pārestību un dzīvotu tālāk?
- Kartāga tika noslacīta no zemes virsas.
- Vēstures gaitā tornis bijis liecinieks ne vienai vien, asiņainai kaujai starp mauriem un kristiešiem, un tā sienas bijušas noslacītas ar varonīgo cīnītāju asinīm.