noslīgt
noslīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noslīgstu | noslīgstam | noslīgu | noslīgām | noslīgšu | noslīgsim |
| 2. pers. | noslīgsti | noslīgstat | noslīgi | noslīgāt | noslīgsi | noslīgsiet, noslīgsit |
| 3. pers. | noslīgst | noslīga | noslīgs | |||
Pavēles izteiksme: noslīgsti (vsk. 2. pers.), noslīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noslīgstot (tag.), noslīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noslīgtu
Vajadzības izteiksme: jānoslīgst
1.Lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiNoslīgt uz ceļiem (arī ceļos).
- Noslīgt uz ceļiem (arī ceļos) kolokācija — noslīgt balstā uz ceļgaliem
1.1.Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) – par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) – par galvu.
1.2.Lēni nolaisties (par plakstiņiem, skropstām).
1.3.pārnestā nozīmē Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
1.4.Lēni noliekties (no kāda smaguma).
1.5.pārnestā nozīmē Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) – par debess spīdekļiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drebēdams un trīcēdams pie visām miesām, Mārtens noslīga uz ķebļa.
- Kad ienācēji tam pagāja garām, viņa galva noslīga uz ķepām.
- Beigās es, izmircis sviedros un tukšs, noslīgstu uz krēsla.
- Es savā guļamistabā noslīgu uz ceļiem un sāku lūgties.”
- Kājās ielija svina smagums, un viņa noslīga uz grīdas.