noslāpt
Lietojuma biežums :
noslāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
1.1.Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
1.2.Pārstāt darboties (par iekšdedzes motoru); kļūt tādam, kam ir pārstājis darboties iekšdedzes motors (piemēram, par automobili).
1.3.pārnestā nozīmē Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
3.Sajust ļoti stipras slāpes; izslāpt.
4.apvidvārds Samazināties (par augoni, uztūkumu).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri