noslānīt
noslānīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noslānu | noslānām | noslānīju | noslānījām | noslānīšu | noslānīsim |
| 2. pers. | noslāni | noslānāt | noslānīji | noslānījāt | noslānīsi | noslānīsiet, noslānīsit |
| 3. pers. | noslāna | noslānīja | noslānīs | |||
Pavēles izteiksme: noslāni (vsk. 2. pers.), noslāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noslānot (tag.), noslānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noslānītu
Vajadzības izteiksme: jānoslāna
1.Stipri nopelt; arī piekaut.
2.apvidvārds Stipri nopērt.
3.apvidvārds Noblīvēt (kārtās, slāņos).
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tu zini, kā man gribējās tevi noslānīt?
- Ja viņš tiktu manos nagos, zili melnu noslānītu, — dusmās šņāc māte.
- – Tad ejam, un pamēģini tik izlocīties – es tevi noslānīšu zili mellu, saprati?
- „Vecaistēvs solīja mani noslānīt!
- Puišelis ilgi raud, tēvs noslāna, nepilngadīgo inspekcija sauc uz pārrunām, uz skolu šis neiet nedēļu.