noskumdināt
noskumdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskumdinu | noskumdinām | noskumdināju | noskumdinājām | noskumdināšu | noskumdināsim |
| 2. pers. | noskumdini | noskumdināt | noskumdināji | noskumdinājāt | noskumdināsi | noskumdināsiet, noskumdināsit |
| 3. pers. | noskumdina | noskumdināja | noskumdinās | |||
Pavēles izteiksme: noskumdini (vsk. 2. pers.), noskumdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskumdinot (tag.), noskumdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskumdinātu
Vajadzības izteiksme: jānoskumdina
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsauksme satrieca vecā Lenca un Hartknoha cerības, bet Jākobu tā, liekas, nav sevišķi noskumdinājusi: viņš gribēja doties uz Pēterpili, lai “ vismaz vienreiz pārredzētu lietu stāvokli tuvumā”.
- Raksti, mana dvēsele, ka Tu neesi jauna un noskumdināta, neaizmirsti savu « otro nabaga dvēseli».
- - Bet Tu vienīgo, mīļoto mutiņ, esmu Tevi noskumdinājis, Tu tik ļoti biji priecīga par sestdienas feļetonu; es jau samierinājos arī ar saviem dzejoļiem, un « Par velnu» mani atbaidīja tāpēc, ka tagad, pateicoties savai Iniņai, esmu pavisam citādās domās par sievieti, nekā tur tiek attēlots.
- Un tā ir patiesība, tur nav vairs nekādas kautrības, atturības, bikluma, nekādu baiļu kaut kam piedurties, apvainot vai noskumdināt, šai jūtu dziļumā runā vienīgi patiesība, pavisam dzīva, kaila patiesība, kas ir pati dzīve, un tāpēc tai nav nekā zemiska, bet viss ir cēls, arī vissīkākais, tai nav ko slēpt; arī ne tīro biklumu; kur viss ir vienādi liels.
- Mani ir noskumdinājusi attieksme