noskraukšķēt
noskraukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
noskraukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
Avoti: LLVV