nosīkt1
nosīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosīcu | nosīcam | nosīcu | nosīcām | nosīkšu | nosīksim |
| 2. pers. | nosīc | nosīcat | nosīci | nosīcāt | nosīksi | nosīksiet, nosīksit |
| 3. pers. | nosīc | nosīca | nosīks | |||
Pavēles izteiksme: nosīc (vsk. 2. pers.), nosīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosīcot (tag.), nosīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosīktu
Vajadzības izteiksme: jānosīc
1.Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
2.Sīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Pirmo reizi man tā pār galvu nosīca lodes tanī trakajā dienā pie Pennas, – Rasma cenšas pasmaidīt, taču balss drusku iedrebas.
- Kad Rasma lāmai gandrīz jau pāri, virs galvas nosīc ložu kārta un ieurbjas turpat laipai blakus, līdz pusei nolauztas priedes stumbrā...
- – Rugājs pavelk Rasmu aiz piedurknes, un, it kā apliecinot viņa nule teikto, pār galvu nosīc ložu kārta un ietriecas turpat sienā.
- Aivara rokas iztraucētas , pāris samiegojušos mušu nosīca gaisā un atkal atgriezās , siltāku vietu meklēdamas
- Kaut kas nosīc, un desmit metru attālumā nokrīt aviācijas bumba.