nosēņot
nosēņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosēņoju | nosēņojam | nosēņoju | nosēņojām | nosēņošu | nosēņosim |
| 2. pers. | nosēņo | nosēņojat | nosēņoji | nosēņojāt | nosēņosi | nosēņosiet, nosēņosit |
| 3. pers. | nosēņo | nosēņoja | nosēņos | |||
Pavēles izteiksme: nosēņo (vsk. 2. pers.), nosēņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosēņojot (tag.), nosēņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosēņotu
Vajadzības izteiksme: jānosēņo
1.Sēņot (visu laikposmu) un pabeigt sēņot.
Avoti: LLVV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parastais nosēņoja un tā arī palika tikai par operatoru
- Izlekt ar izpletni no kalna ( šo it kā bijām plānojuši, bet kaut kā nosēņojām);
- Tad, protams, bija neliela bēda, ka nosēņojām, taču viss beigās ir labi, divas mašīnas viņam nebija vajadzīgas.
- Nu jā, nosēņoju ? ? Virsotnes malās šur tur pa kādam informācijas plakātam, bet arī tie izskatās pārdzīvojuši ne vienu vien ziemu.
- Labi ka atnāca meils no NRM par starta numuru izņemšanu, tā es būtu nosēņojis līdz 7dienai un tad uz vietas mēģinājis saņemt starta numuru...