normālums
normālums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | normālums | normālumi |
| Ģen. | normāluma | normālumu |
| Dat. | normālumam | normālumiem |
| Akuz. | normālumu | normālumus |
| Lok. | normālumā | normālumos |
1.Vispārināta īpašība → normāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → normāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → normāls3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var teikt, ka normālums ir pragmatisms, spēja piemēroties apstākļiem.
- Brīnos, ka nav daudz tādu, kas beigās atzīstas, ka viņu normālums ir tēlots.
- Ir grūti pārvērtēt šī pasākuma nozīmi - ne tikai sociologiem un politiķiem, bet arī mums, savā normālumā pavisam parastiem cilvēkiem.
- Katrs cilvēks ir unikāls arī romantiskā un seksuālā ziņā, vienīgā leģitīmā mēraukla, ar ko vētīt savu un citu cilvēku privātās dzīves " normālumu", ir " zelta" likuma " nedari citam to...
- Skolā viņu pazina kā ļoti centīgu un tīrīgu zēnu; viņš labi nokārtoja grieķu valodas eksāmenu un iestājās Londonas Universitātē, kur viņa profesors sava studenta karjeru raksturojis šādi: " Izceļas ar savu neatkārtojamo normālumu."