noripināt
noripināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noripinu | noripinām | noripināju | noripinājām | noripināšu | noripināsim |
| 2. pers. | noripini | noripināt | noripināji | noripinājāt | noripināsi | noripināsiet, noripināsit |
| 3. pers. | noripina | noripināja | noripinās | |||
Pavēles izteiksme: noripini (vsk. 2. pers.), noripiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noripinot (tag.), noripināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noripinātu
Vajadzības izteiksme: jānoripina
1.Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
2.Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
2.1.Ripināt (visu laikposmu) un pabeigt ripināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvian viņš noripina par ceļa rādītāju kamolīti.
- Šoreiz to gan neizdevās noripināt pa kalnu, jo liesmas no labības stiebriem veidoto skulptūru teju acumirklī « aprija».
- Nozāģē " sēnīti" Naktī uz sestdienu vandāļi nozāģējuši lapeni Smiltenes Vecajā parkā un noripinājuši lejā pa stāvo kalna nogāzi Vidusezerā.
- Ar visu to, ka pēdējo apli " noripināju", zaudēju tikai vienu pozīciju Harri Kullasam, kuru iepriekš biju diezgan pārliecinoši apdzinis.
- Pelmenis noripināja olu zemē, sadauzīja, paņēma rokās, nomizoja ar priekšzobiem un apēda.