noriebt1
noriebt apvidvārds
1.Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
2.Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
Avoti: ĒiV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tāds nu viņš ir, un tāda ir viņa laime un nelaime: viņš apvārdo citus, bet pats līdz kapa malai paliek noriebts, viņu apbrīno - un drāž viņam garām ar žiguli!
- Lai noriebj jums.
- Intra gribēja noiet lejā un ielaist viņu dzīvoklī , bet izkāpjot no gultas viņai norieba galva
- Droši vien kādam ļaunajam bija nodoms noriebt Holy Lamb tiktāl , lai mēs nevarētu piedalīties festivālā
- Man škiet ļoti saprātīga būšana , ka katram cilvēram vaig noriebt un , kā es jau pašā sākumā te murkšķēju trimpelēšana ir ļoti garīga būšana