norentēt
norentēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norentēju | norentējam | norentēju | norentējām | norentēšu | norentēsim |
| 2. pers. | norentē | norentējat | norentēji | norentējāt | norentēsi | norentēsiet, norentēsit |
| 3. pers. | norentē | norentēja | norentēs | |||
Pavēles izteiksme: norentē (vsk. 2. pers.), norentējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norentējot (tag.), norentēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norentētu
Vajadzības izteiksme: jānorentē
Nonomāt (parasti saimniecību, zemi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijā jau jūrā normālu motoreni nav iespējams norentēt , kā tas ir arhipelāgā
- Zālīšus un Eglīšus jauks nost Zālītis jau norentējis pūravietu pie stacijas , Eglītis solās sūdzēties vai līdz Pēterburgai
- Ap 1910. gadu Alberings darbojas jaundibinātajā Priekuļu skolā, apprecas ar Magdu no Rēveles ( Tallinas), norentē Umurgas Sāruma muižu un uzņemas šīs muižas saimniecības vadību.