noraisīt
noraisīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noraisu | noraisām | noraisīju | noraisījām | noraisīšu | noraisīsim |
| 2. pers. | noraisi | noraisāt | noraisīji | noraisījāt | noraisīsi | noraisīsiet, noraisīsit |
| 3. pers. | noraisa | noraisīja | noraisīs | |||
Pavēles izteiksme: noraisi (vsk. 2. pers.), noraisiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noraisot (tag.), noraisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noraisītu
Vajadzības izteiksme: jānoraisa
1.Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
1.1.Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un Čarlīne steidzīgi noraisa priekšautu un sien galvā savu izejamo lakatiņu.
- Emma klusuciezdama ļauj sevi ievilkt virtuvē, noņemt cepuri, noraisīt lakatu.
- Vilcinādamās viņa noraisa balto priekšautu, noņem māsas lakatu.
- Šeit viņš izlēma sarkano šalli tomēr noraisīt no galvas.
- Kazugane noraisīja un aizmeta skarbalu, ko mūžņi bija apkrāsojuši spožām daudzkrāsu svītrām.