norībēt
Lietojuma biežums :
norībēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
1.1.sarunvaloda Atskanēt šāvienam.
2.Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
Avoti: LLVV, Vng
Korpusa piemēri