nopurināties
nopurināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopurinos | nopurināmies | nopurinājos | nopurinājāmies | nopurināšos | nopurināsimies |
| 2. pers. | nopurinies | nopurināties | nopurinājies | nopurinājāties | nopurināsies | nopurināsieties, nopurināsities |
| 3. pers. | nopurinās | nopurinājās | nopurināsies | |||
Pavēles izteiksme: nopurinies (vsk. 2. pers.), nopurinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopurinoties (tag.), nopurināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopurinātos
Vajadzības izteiksme: jānopurinās
1.Īsu brīdi purināties un pabeigt purināties.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad pamatīgi izstaipīsies, nopurināsies, un tie paši nokritīs no spārniem.
- Izvilks, nopurinās no smiltīm un pateiks saimniekam, sak, aizbēga...
- Bize uzrausās kājās un nopurinājās: “ Tā bija stulba ideja rakstīt vēstuli!
- Suns nopurinājās, izbaudot muguras muskuļu tricināšanos un zelta medaļu dzinkstēšanu pie siksnas.
- Tad piecēlos, izstaipīju kauliņus, nopurinājos, pavaļājos un jutos kā maziņš kucēniņš...