nopulēt
nopulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopulēju | nopulējam | nopulēju | nopulējām | nopulēšu | nopulēsim |
| 2. pers. | nopulē | nopulējat | nopulēji | nopulējāt | nopulēsi | nopulēsiet, nopulēsit |
| 3. pers. | nopulē | nopulēja | nopulēs | |||
Pavēles izteiksme: nopulē (vsk. 2. pers.), nopulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopulējot (tag.), nopulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopulētu
Vajadzības izteiksme: jānopulē
1.Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- «Viņi ir kā nenopulēti dārgakmeņi – šķautņaini un ļoti dažādi.
- Šis vīns ir kā nopulēts dimants - apaļāks, mazliet maigāks.
- Māceklis savā rūpībā bijis nopulējis un nolakojis arī krēsla kājiņu apakšu.
- Frosts panāca uz priekšu un ar teatrālu žestu atvēra nopulēto kasti.
- Baņuta nostiepa pār roku džempera piedurkni un ar to nopulēja galdu.