nopukoties
nopukoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopukojos | nopukojamies | nopukojos | nopukojāmies | nopukošos | nopukosimies |
| 2. pers. | nopukojies | nopukojaties | nopukojies | nopukojāties | nopukosies | nopukosieties, nopukosities |
| 3. pers. | nopukojas | nopukojās | nopukosies | |||
Pavēles izteiksme: nopukojies (vsk. 2. pers.), nopukojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopukojoties (tag.), nopukošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopukotos
Vajadzības izteiksme: jānopukojas
1.Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
3.Savienojumā "nevarēt nopukoties": nevarēt beigt pukoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Ūja, — smagu, miega pilnu galvu nopukojas Dzidra.
- Sirds man sāka ātri dauzīties, un diez kāpēc vēl nopukojos.
- Sirēna nopukojās un piedauzīja pie adītās jakas kabatas.
- Klusām nopukojos un stūrēju ratus viņam apkārt.
- — Bļāviens, nu kāpēc tieši tagad, — Rižijs nopukojās, tomēr noklikšķināja uz ziņojuma.