noplunkšēt
noplunkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplunkšu | noplunkšam | noplunkšēju | noplunkšējām | noplunkšēšu | noplunkšēsim |
| 2. pers. | noplunkši | noplunkšat | noplunkšēji | noplunkšējāt | noplunkšēsi | noplunkšēsiet, noplunkšēsit |
| 3. pers. | noplunkš | noplunkšēja | noplunkšēs | |||
Pavēles izteiksme: noplunkši (vsk. 2. pers.), noplunkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplunkšot (tag.), noplunkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplunkšētu
Vajadzības izteiksme: jānoplunkš
Īsu brīdi, vienu reizi plunkšēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Metot pie koka saknes pamanos iemest kaut kādā nokaltušā zarā virs pašas upes, parauju, zars nolūst un noplunkš vietā, kur biju cerējis iemest vizuli.