noplandēt
noplandēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplandu | noplandam | noplandēju | noplandējām | noplandēšu | noplandēsim |
| 2. pers. | noplandi | noplandat | noplandēji | noplandējāt | noplandēsi | noplandēsiet, noplandēsit |
| 3. pers. | nopland | noplandēja | noplandēs | |||
Pavēles izteiksme: noplandi (vsk. 2. pers.), noplandiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplandot (tag.), noplandēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplandētu
Vajadzības izteiksme: jānopland
Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt; noplandīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai vienu reizi Valters bija ienācis dzīvoklī, pirms meitene paspēja ieskriet savā istabā, un viņš ieraudzīja platus, sarkanus svārkus vai kleitas apakšdaļu noplandam viņas istabas durvju spraugā, kura strauji aizvērās.
- Likās, kopā ar pēdējiem vārdiem no soliņa puses uzvēdīja tik tikko samanāms dūmu smārds un, paveroties uz sēdošo, vīrietim kādu mirkli likās, ka večiņa pati arī nopland tik viegli un gaisīgi kā dūmi no lapu ugunskura.
- Kad Peitons Fārkārs atgrūž vārtiņus un uziet uz platā , baltā celiņa , viņš pamana noplandam sieviešu svārkus , un viņa sieviņa tik spirgta , svaiga un mīļa nāk lejā pa verandas kāpnēm pretī
- Nopland apmetnis, nošvīkst krinolīns un nosmaržo pēc dārgām eļļām, vestām no Austrumzemēm.
- Kad zem kājām pagalmā nejauši nopland iesarkana kļavas lapa, maza smeldze atgādina, ka vasara pamazām saka ardievas un tuvojas rudens.