noplaiksnīt
noplaiksnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplaiksnīju | noplaiksnījam | noplaiksnīju | noplaiksnījām | noplaiksnīšu | noplaiksnīsim |
| 2. pers. | noplaiksnī | noplaiksnījat | noplaiksnīji | noplaiksnījāt | noplaiksnīsi | noplaiksnīsiet, noplaiksnīsit |
| 3. pers. | noplaiksnī | noplaiksnīja | noplaiksnīs | |||
Pavēles izteiksme: noplaiksnī (vsk. 2. pers.), noplaiksnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplaiksnījot (tag.), noplaiksnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplaiksnītu
Vajadzības izteiksme: jānoplaiksnī
1.Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
1.1.pārnestā nozīmē Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkal noplaiksnīja sprādziens un sarkanā rūsa tai pusē.
- Smaida atblāzma noplaiksnī ap lūpām, viņa grib ko sacīt, bet lūpas jau stingas.
- Atmiņā noplaiksnī bilde — pēc darba, gandarīts un tīkami noguris, kopā ar Koļu uzvelku dūmu.
- Prātā noplaiksnī — lode!
- Noplaiksnī raķetes.