noplūkāt
noplūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplūkāju | noplūkājam | noplūkāju | noplūkājām | noplūkāšu | noplūkāsim |
| 2. pers. | noplūkā | noplūkājat | noplūkāji | noplūkājāt | noplūkāsi | noplūkāsiet, noplūkāsit |
| 3. pers. | noplūkā | noplūkāja | noplūkās | |||
Pavēles izteiksme: noplūkā (vsk. 2. pers.), noplūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplūkājot (tag.), noplūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplūkātu
Vajadzības izteiksme: jānoplūkā
1.Plūkājot atdalīt nost.
1.1.Plūkājot atdalīt (no kā).
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiklīdz vainagam lapiņas noplūkātas, jaunus ziedus nav ko gaidīt.
- Liks pārlasīt drošības tehnikas noteikumus un savā noplūkātajā kladē parakstīties, ka tos ievērošu.
- Tā šonedēļ pieci šovā esošie piedzīvojumu meklētāji ieklāja saimnieces vistu kūtī ķieģeļu grīdu, sagatavoja vistām laktas, kā arī katrs noplūkāja pa divām olu dējējām.
- Tas nebija parasts kaķis, kam vajag tikai padzert pienu, noplūkāt kādu zvirbuli un marta novakarēs izvālēt uz jumtiem visu, kas kaut attālināti varētu atgādināt sieviešu dzimtes kaķim līdzīgu priekšmetu.
- Svaigu spinātu lapas nomazgā un noplūkā no kātiņiem ar nazi negriežot