noplēsties
noplēsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplēšos | noplēšamies | noplēsos | noplēsāmies | noplēsīšos | noplēsīsimies |
| 2. pers. | noplēsies | noplēšaties | noplēsies | noplēsāties | noplēsīsies | noplēsīsieties, noplēsīsities |
| 3. pers. | noplēšas | noplēsās | noplēsīsies | |||
Pavēles izteiksme: noplēsies (vsk. 2. pers.), noplēsieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplēšoties (tag.), noplēsīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplēstos
Vajadzības izteiksme: jānoplēšas
1.Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
2.apvidvārds Plēšoties, kaujoties tikt ievainotam.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Ak, kā es esmu nokāvusies, noplēsusies!
- Viņš noplēsās nost no asfalta un skriešus metās prom.
- Dabūja noplēsties līdz vēlai tumsai.
- Mammucis ar Loniju plunčinājās virtuvē, Billei pieteikts nekur vairs nekustēt — noplēsīšoties līdz kaulam, kā tad uz Rīgu braukšot, bet vīri atkal vienā mierā dzēra alu, tikai kārtis vairs nespēlēja, līdz kamēr vecāmāte negribīgi ieminējās, ka nu vajadzētu kādam patecēt pēc Odaļas.
- Tiem citiem ar parādā nepalieciet par podiņiem, sieriņiem, papiņam mīļam par stellēšanu: Tik jau Tu, mīļo papiņu, par velti ar bagāžu biji stellējis un ļāvies sev tik briesmīgi daudz noplēsties.