noplāt
noplāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noplāju | noplājam | noplāju | noplājām | noplāšu | noplāsim |
| 2. pers. | noplāj | noplājat | noplāji | noplājāt | noplāsi | noplāsiet, noplāsit |
| 3. pers. | noplāj | noplāja | noplās | |||
Pavēles izteiksme: noplāj (vsk. 2. pers.), noplājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noplājot (tag.), noplāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noplātu
Vajadzības izteiksme: jānoplāj
1.Noklāt; arī plaši novietot (uz kā).
2.Noplādīt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noplātu rokas un savelku nožēlas pilnu grimasi.
- Es noplātu rokas, pakarinu atpakaļ.
- Noplātu rokas — tā gadījās.
- — Noplātu rokas.
- Ticiet man, es patiesi jūtos ļoti neērti un zināmā mērā pat drusku vainīgs, - es nevarīgi noplātu rokas, lai apliecinātu savu bezspēcību.