nopeilēt
nopeilēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopeilēju | nopeilējam | nopeilēju | nopeilējām | nopeilēšu | nopeilēsim |
| 2. pers. | nopeilē | nopeilējat | nopeilēji | nopeilējāt | nopeilēsi | nopeilēsiet, nopeilēsit |
| 3. pers. | nopeilē | nopeilēja | nopeilēs | |||
Pavēles izteiksme: nopeilē (vsk. 2. pers.), nopeilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopeilējot (tag.), nopeilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopeilētu
Vajadzības izteiksme: jānopeilē
Peilēt un pabeigt peilēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saucienu frekvence nosaka minimālos kukaiņu izmērus, kādus sikspārnis lidojumā spēj nopeilēt.
- Tad nu viņa arī nopeilēja un viņam kā nākas uzklupa...
- Kuģu atrašanās vieta tika nopeilēta un pēc pusstundas bijām tos Rīgas līcī jau atraduši.
- — Vai tu vari nopeilēt — no kurienes?
- Es domāju, ka pa mūsu nopeilēto adresi.