nopalst
nopalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nopalstu | nopalstam | nopalsu | nopalsām | nopalsīšu | nopalsīsim |
| 2. pers. | nopalsti | nopalstat | nopalsi | nopalsāt | nopalsīsi | nopalsīsiet, nopalsīsit |
| 3. pers. | nopalst | nopalsa | nopalsīs | |||
Pavēles izteiksme: nopalsti (vsk. 2. pers.), nopalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nopalstot (tag.), nopalsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nopalstu
Vajadzības izteiksme: jānopalst
Kļūt palsam; arī nobālēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaidri redzēju, ka tā ir tikai izdēdējusi gumija, ka tas ir tikai sarūsējis metāls, tikai nopalsis brezents, taču nespēju novērsties, lūkojos ar klusām drausmām, un man pretim no meža ēnas ar savu tukšo skatienu raudzījās iznīcības vieplis, sargājot šo zaļo elli, kas oda pēc trūdiem, šo krēslaini, kuru kā spoku stundu varēja pāršķelt vienīgi gaiļa iekliedziens.
- sen jau nevienu nepārsteidz, ka zaļais vairs nedeg un arī ka, ilgi balējis, nopalsis, dzeltenais nu izdzisis bet tas, ka sarkanais mirgoja, margoja, un nu arī čuš - tas ir kaut kas prātam neaptverams, pilnīgi neticams