nomīņāt
nomīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomīņāju | nomīņājam | nomīņāju | nomīņājām | nomīņāšu | nomīņāsim |
| 2. pers. | nomīņā | nomīņājat | nomīņāji | nomīņājāt | nomīņāsi | nomīņāsiet, nomīņāsit |
| 3. pers. | nomīņā | nomīņāja | nomīņās | |||
Pavēles izteiksme: nomīņā (vsk. 2. pers.), nomīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomīņājot (tag.), nomīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomīņātu
Vajadzības izteiksme: jānomīņā
1.Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt1.
1.1.Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
1.2.Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu).
2.Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt2.
2.1.Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
3.Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kirzoviku nomīņātu ķērpju klumburu, kuru apčurā suņi un piespļauda plečotie čurkiņi.
- Ātri vien attopas, ka tepat blakus jau nomīņātas maizes ņukas un iztecējis saldējums.
- Pēdas, nomīņājušas sniegu visapkārt traktoram, veda pa taisnāko ceļu uz tuvējiem kaimiņiem.
- Kad skolas valsis bija nomīņāts, visiem bija skaidrs, ka ir – sakiet, ko gribat, – ir cilvēki, kas nomirst vienā dienā.
- Visas šķērsēniski un krustām iestaigātās takas skvērā jau bija bez sniega, vietām vēl redzami diezgan lieli nenomīņātā sniega plankumiņi, bet pēc dažām dienām nokusīs arī tie.