nomuļļāties
nomuļļāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomuļļājos | nomuļļājamies | nomuļļājos | nomuļļājāmies | nomuļļāšos | nomuļļāsimies |
| 2. pers. | nomuļļājies | nomuļļājaties | nomuļļājies | nomuļļājāties | nomuļļāsies | nomuļļāsieties, nomuļļāsities |
| 3. pers. | nomuļļājas | nomuļļājās | nomuļļāsies | |||
Pavēles izteiksme: nomuļļājies (vsk. 2. pers.), nomuļļājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomuļļājoties (tag.), nomuļļāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomuļļātos
Vajadzības izteiksme: jānomuļļājas
1.Refl. → nomuļļāt1; tikt nomuļļātam.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Esam nomuļļājušies.
- Esam nomuļļājušies.
- Nu Kambis tik ilgi nomuļļājās pa ameriku ka nepaspēja atgūt formu un
- Tā es nomuļļājos līdz 1995
- Nomuļļājamies pa smalkajām nobirām līdz vēmienam , bet tā kā esam tik labi atpūtušies , neviens pat neprotestē , nedz arī viedokli izsaka