nomutuļot
nomutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomutuļoju | nomutuļojam | nomutuļoju | nomutuļojām | nomutuļošu | nomutuļosim |
| 2. pers. | nomutuļo | nomutuļojat | nomutuļoji | nomutuļojāt | nomutuļosi | nomutuļosiet, nomutuļosit |
| 3. pers. | nomutuļo | nomutuļoja | nomutuļos | |||
Pavēles izteiksme: nomutuļo (vsk. 2. pers.), nomutuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomutuļojot (tag.), nomutuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomutuļotu
Vajadzības izteiksme: jānomutuļo
1.Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
3.Kādu laiku neskaidri un nesaprotami runāt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūlī kaut kas nomutuļoja, dipēja kājas, klusi ietirkšķējās policista svilpe.
- Dažas reizes pats esmu redzējis, ka ūdens vien nomutuļo un zandartiņa vairs nav.