nomurmulēt
nomurmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomurmulēju | nomurmulējam | nomurmulēju | nomurmulējām | nomurmulēšu | nomurmulēsim |
| 2. pers. | nomurmulē | nomurmulējat | nomurmulēji | nomurmulējāt | nomurmulēsi | nomurmulēsiet, nomurmulēsit |
| 3. pers. | nomurmulē | nomurmulēja | nomurmulēs | |||
Pavēles izteiksme: nomurmulē (vsk. 2. pers.), nomurmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomurmulējot (tag.), nomurmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomurmulētu
Vajadzības izteiksme: jānomurmulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — ar pilnu muti nomurmulēja Federālā izmeklēšanas biroja speciālais aģents.
- — Paslepen es viņam devu ēst, — Jaņe nomurmulēja.
- Es iekrampējos svešinieka izpalīdzīgajā elkonī un bezspēcīgi nomurmulēju:
- – Thank you, – apjucis nomurmulēja Johansons.
- – Es jau pabeidzu, – puisis nomurmulēja.