nomurmuļot
Lietojuma biežums :
nomurmuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nomurmuļoju | nomurmuļojam | nomurmuļoju | nomurmuļojām | nomurmuļošu | nomurmuļosim |
2. pers. | nomurmuļo | nomurmuļojat | nomurmuļoji | nomurmuļojāt | nomurmuļosi | nomurmuļosiet, nomurmuļosit |
3. pers. | nomurmuļo | nomurmuļoja | nomurmuļos |
Pavēles izteiksme: nomurmuļo (vsk. 2. pers.), nomurmuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomurmuļojot (tag.), nomurmuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomurmuļotu
Vajadzības izteiksme: jānomurmuļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tu neesi Fredis, – nomurmuļoja kārnais žūpa un aizvēra acis.
- — Striklends nomurmuļoja.
- Signis smaida un iespējams ar ko uzsauc, bet uz to, kaut ko nomurmuļoju un atbildu tik vien kā ar žestu – krusteniski saliekot rokas.
- Signis smaida un iespējams ar ko uzsauc, bet uz to, kaut ko nomurmuļoju un atbildu tik vien kā ar žestu - krusteniski saliekot rokas.