nomalis1
nomalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nomalis | nomaļi |
| Ģen. | nomaļa | nomaļu |
| Dat. | nomalim | nomaļiem |
| Akuz. | nomali | nomaļus |
| Lok. | nomalī | nomaļos |
1.Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
2.apvidvārds Nomalnieks – tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nomaļi tiešām ir laba, noderīga lieta.
- Latviski tos sauc par nomaļiem.
- Tad arī zināšanas un prasmes kā labi nomaļi sāks dot gaismu, siltumu un nomazgās visu tīru.
- Šo " nezinātāju" daļu papildina arī tie braucēji, kas pārvietojas pa nomaļiem lauku ceļiem ar norakstītiem transportlīdzekļiem.
- Savukārt ievērojams transporta iespēju pieaugums gadsimtu mijā veicināja kursenieku apdzīvotās teritorijas pārvēršanos no nomaļa Prūsijas kara listes provinces nostūŗa par kūrortu paradīzi ar visiem modernizācijas iespaidiem.