nolāpīt
nolāpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nolāpu | nolāpām | nolāpīju | nolāpījām | nolāpīšu | nolāpīsim |
2. pers. | nolāpi | nolāpāt | nolāpīji | nolāpījāt | nolāpīsi | nolāpīsiet, nolāpīsit |
3. pers. | nolāpa | nolāpīja | nolāpīs |
Pavēles izteiksme: nolāpi (vsk. 2. pers.), nolāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolāpot (tag.), nolāpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolāpītu
Vajadzības izteiksme: jānolāpa
1.Salāpīt (ko) daudzās vietās.
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Salāpīt (kāda) apģērbu daudzās vietās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tiem nolāpītajiem grunduļiem, kas tagad mums ir kā sērga?
- — Ko te vārdzini ceļiniekus, tu, slīkšņu urķi nolāpītais!
- Sapņoja, ka varētu beidzot būt tās nolāpītās astoņpadsmit dienas veca.
- Nolāpīts, tu domā, ka samierināšos ar tādu atbildi?”
- - Un sirds rādija mums ceļu līdz pat brīdim, kad es iegāju tajā nolāpītajā tavernā?