nokrākties
nokrākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokrācos | nokrācamies | nokrācos | nokrācāmies | nokrākšos | nokrāksimies |
| 2. pers. | nokrācies | nokrācaties | nokrācies | nokrācāties | nokrāksies | nokrāksieties, nokrāksities |
| 3. pers. | nokrācas | nokrācās | nokrāksies | |||
Pavēles izteiksme: nokrācies (vsk. 2. pers.), nokrācieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokrācoties (tag.), nokrākšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokrāktos
Vajadzības izteiksme: jānokrācas
1.Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
3.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Badastepe klusē, tikai zirgi reizi pa reizei nokrācas.
- Tušs izstaipījās un nokrācās vien, iztēlodamies, kā auksta alus šalts kņudinot plūst lejup pa rīkli — tā lēnām, bet lieliem malkiem un ilgi, kamēr pudele tukša, — un pēc maza brīža pazūd gan nelabums, gan dullā galva.
- Sadusmojos vēl vairāk, savilku dūri, iesitu šim pa stilbu, nokrācās vien. Kaut viņam būtu zilums.
- Noskatījusies, ka lopi jau iet, kur jāiet, Anita sniedzas ņemt Eskopu aiz pavadas, bet Eskops pamet dibenu gaisā, nokrācas un aizskrien govīm pa priekšu, nolēmis vairs rokās nedoties.
- Nav uz skolu jāiet un var kārtīgi nokrākties