noknābāt
noknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noknābāju | noknābājam | noknābāju | noknābājām | noknābāšu | noknābāsim |
| 2. pers. | noknābā | noknābājat | noknābāji | noknābājāt | noknābāsi | noknābāsiet, noknābāsit |
| 3. pers. | noknābā | noknābāja | noknābās | |||
Pavēles izteiksme: noknābā (vsk. 2. pers.), noknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noknābājot (tag.), noknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noknābātu
Vajadzības izteiksme: jānoknābā
1.Knābājot noēst.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
2.parasti formā: trešā persona Knābājot nonāvēt.
3.apvidvārds Aprunājot nokritizēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tēviņi bieži vien tikai viņiem zināmu iemeslu dēļ noknābā savas dzīvesdraudzenes.
- Bet cepumi tomēr noknābāti, jāiet uz virtuvi pēc jaunas porcijas.
- Viņa secina, ka zosis noknābā ziemāju zaļos asnus līdz ar zemi.
- Atrasto barību tas aiznes uz kādu ērtu zaru, kur to pa nelielam gabaliņam noknābā.
- - Noknābā?