noklunkurot
noklunkurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklunkuroju | noklunkurojam | noklunkuroju | noklunkurojām | noklunkurošu | noklunkurosim |
| 2. pers. | noklunkuro | noklunkurojat | noklunkuroji | noklunkurojāt | noklunkurosi | noklunkurosiet, noklunkurosit |
| 3. pers. | noklunkuro | noklunkuroja | noklunkuros | |||
Pavēles izteiksme: noklunkuro (vsk. 2. pers.), noklunkurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklunkurojot (tag.), noklunkurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklunkurotu
Vajadzības izteiksme: jānoklunkuro
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neko noklunkuroju lejā un atsēdos
- Mēs paši nu tagadējo dzīvi kaut kā noklunkurosim , bet mums ir jāvar atgādināt , jāpalīdz strādāt un svēti jātic nākamo audžu saules dienām