noklikstēt
noklikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklikstu | noklikstam | noklikstēju | noklikstējām | noklikstēšu | noklikstēsim |
| 2. pers. | nokliksti | noklikstat | noklikstēji | noklikstējāt | noklikstēsi | noklikstēsiet, noklikstēsit |
| 3. pers. | noklikst | noklikstēja | noklikstēs | |||
Pavēles izteiksme: nokliksti (vsk. 2. pers.), noklikstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklikstot (tag.), noklikstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklikstētu
Vajadzības izteiksme: jānoklikst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tušs saklausīja atveramies viesnīcas durvis, uz akmens pakāpieniem noklikstēja papēdīši.
- Kad mani iegrūda iekšā, durvis aiz manis noklikstēja kā krāsns aizbīdnis.
- Gaidot, ka tūlīt, tūlīt noklikstēs riņķīši pret aizkaru stieni, pametu acis uz logu.
- Klusumā noklikstēja izslēgtā magnetofona taustiņš.
- Noklaudzēja viesnīcas durvis, un Tušs vēl nebija paspējis pietrūkties kājās, kad uz pakāpieniem noklikstēja papēdīši.