noklausīt
noklausīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklausu | noklausām | noklausīju | noklausījām | noklausīšu | noklausīsim |
| 2. pers. | noklausi | noklausāt | noklausīji | noklausījāt | noklausīsi | noklausīsiet, noklausīsit |
| 3. pers. | noklausa | noklausīja | noklausīs | |||
Pavēles izteiksme: noklausi (vsk. 2. pers.), noklausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklausot (tag.), noklausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklausītu
Vajadzības izteiksme: jānoklausa
1.Paklausīt (kādam).
2.Noklausīties.
3.Noticēt.
Avoti: ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāda “ Rīdzenē” noklausīto sarunu epizode rada bažas par to,
- „Uzņēmēja Ināra Vilkaste tiek izsekota un viņas sarunas noklausītas septiņus gadus.
- Viņš teica, ka ir saņēmis atļauju nolasīt daļu no noklausītajām sarunām.
- Lekciju cikla noslēgumā tā dalībnieki varēs saņemt Izziņas par noklausītajām akadēmiskajām stundām.
- Vēlāk atklājās, ka žurnālistes sarunas nelikumīgi tika noklausītas arī 2006.gada pavasarī.