noklaudzēt
noklaudzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noklaudzu | noklaudzam | noklaudzēju | noklaudzējām | noklaudzēšu | noklaudzēsim |
| 2. pers. | noklaudzi | noklaudzat | noklaudzēji | noklaudzējāt | noklaudzēsi | noklaudzēsiet, noklaudzēsit |
| 3. pers. | noklaudz | noklaudzēja | noklaudzēs | |||
Pavēles izteiksme: noklaudzi (vsk. 2. pers.), noklaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noklaudzot (tag.), noklaudzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noklaudzētu
Vajadzības izteiksme: jānoklaudz
Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad smagi noklaudz pakavi, zirgs pazūd, apgriezts uz vietas.
- Augšā noklaudzēja durvis, un pa kāpnēm palēkšiem vien noskrēja Dina.
- Noklaudzēja āra durvis, kāds nāca tieši uz viņas kabinetu.
- Kad noklaudzēja durvis uz kāpņu telpu, viņš atkal atgriezās pie rakstāmgalda.
- Aiz durvīm skaidri noklaudzēja skaļa džinkstoņa, bet neviens nesteidzās tās atvērt.