nokarāties
nokarāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokarājos | nokarājamies | nokarājos | nokarājāmies | nokarāšos | nokarāsimies |
| 2. pers. | nokarājies | nokarājaties | nokarājies | nokarājāties | nokarāsies | nokarāsieties, nokarāsities |
| 3. pers. | nokarājas | nokarājās | nokarāsies | |||
Pavēles izteiksme: nokarājies (vsk. 2. pers.), nokarājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokarājoties (tag.), nokarāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokarātos
Vajadzības izteiksme: jānokarājas
1.Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml).
1.1.Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) – parasti par locekļiem.
1.2.Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
1.3.Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš cilpā nokarājies 12 minūtes, līdz ārsts konstatējis notiesātā nāvi.
- Kā es saku, domas sasienas mezglā un gali ļengani nokarājas.
- Parasti no substrāta šīs medūzas nokarājas puscaurspīdīgu, mīkstu zvanu veidā.
- Vaļēju muti kampj gaisu, ļaujot rokām slābani nokarāties gar sāniem.
- Balto vizbuļu virtene kusli un ļengani nokarājas gar izdrupušās krāsns sāniem.