nokalne
nokalne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nokalne | nokalnes |
| Ģen. | nokalnes | nokaļņu |
| Dat. | nokalnei | nokalnēm |
| Akuz. | nokalni | nokalnes |
| Lok. | nokalnē | nokalnēs |
Neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz tālās nokalnes bērni — melni punkti — vizinājās ar ragutiņām.
- Ceļš ir šaurs, līkumots, pakalni, nokalnes, strauji pagriezieni.
- Cauri birzs pēdējiem kokiem, tad pa nokalni lejā uz purva malu.
- Un tur tālāk atkal nokalne, kura aiziet krūmos.
- - Jocīgi, - teica Daniela, laizdama skatienu par nokalni.