nokūkot1
Lietojuma biežums :
nokūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
2.Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
3.Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri