nokūkot1
nokūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokūkoju | nokūkojam | nokūkoju | nokūkojām | nokūkošu | nokūkosim |
| 2. pers. | nokūko | nokūkojat | nokūkoji | nokūkojāt | nokūkosi | nokūkosiet, nokūkosit |
| 3. pers. | nokūko | nokūkoja | nokūkos | |||
Pavēles izteiksme: nokūko (vsk. 2. pers.), nokūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokūkojot (tag.), nokūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokūkotu
Vajadzības izteiksme: jānokūko
1.Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
2.Kūkot (visu laikposmu) un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
3.Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzīvojamā istabā sāka sist sienas pulkstenis un trīs reizes nokūkoja dzeguze.
- Tad apstājās, vēl trīsreiz nokūkoja, aizlaidās tālāk un apklusa.
- – Kukū, – Dartanjana vectēvs nokūkoja un nokāra spārnus.
- Drīz sāka dīgt zāle un pirmo reizi nokūkoja dzeguze.
- Es nokūkoju, un rādītāji sāk iet pretējā virzienā.