nogurt
nogurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogurstu | nogurstam | noguru | nogurām | noguršu | nogursim |
| 2. pers. | nogursti | nogurstat | noguri | nogurāt | nogursi | nogursiet, nogursit |
| 3. pers. | nogurst | nogura | nogurs | |||
Pavēles izteiksme: nogursti (vsk. 2. pers.), nogurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogurstot (tag.), noguršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogurtu
Vajadzības izteiksme: jānogurst
1.Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
2.parasti formā: trešā persona; joma: tehnika Kļūt tādam, kurā mainīgu spriegumu ilgstošā iedarbībā rodas plaisas.
3.parasti formā: trešā persona; joma: lauksaimniecība Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni).
Stabili vārdu savienojumiNogurt līdz nāvei.
- Nogurt līdz nāvei sarunvaloda, frazēma — ļoti nogurt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad zēni sasniedz darbības augstāko fāzi, meitenes jau sāk nogurt.
- Manas kājas sāp, mans ķermenis sāp, esmu ļoti noguris.
- Sievietes ir nogurušas, mēģinot pagūt visu izdarīt 24 stundu laikā.
- Bet es esmu nogurusi no vientulības, es nevaru tā dzīvot.
- Tātad – mūsu nogurušais kungs jau ir frišāks uz visām līnijām.