nogult
nogult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogulstu | nogulstam | nogūlu, nogulu | nogūlām, nogulām | nogulšu | nogulsim |
| 2. pers. | nogulsti | nogulstat | nogūli, noguli | nogūlāt, nogulāt | nogulsi | nogulsiet, nogulsit |
| 3. pers. | nogulst | nogūla, nogula | noguls | |||
Pavēles izteiksme: nogulsti (vsk. 2. pers.), nogulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogulstot (tag.), nogulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogultu
Vajadzības izteiksme: jānogulst
1.Nogulties1.
2.parasti formā: trešā persona Nogulties2.
2.1.pārnestā nozīmē Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) – piemēram, par miglu, tumsu.
2.2.pārnestā nozīmē Izpausties (piemēram, sejā, acis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās ir dziesmas, kas manā apziņā nogūlušas kā neizdzēšami nospiedumi.
- Citas savukārt pēc svētkiem “ nogulst plauktiņā”, jo neiedzīvojas.
- Nesen no Jūrmalas atvedām sintezatoru, kas kādu laiku bija nogūlis šķūnī.
- Vienreiz to nospēlējam, un tad tās lielākoties “ nogulst” plauktā.
- Virsnieks jau sen nogūlis nezināmos viršu laukos, viņam pāri pārauguši vaivariņi.