nogrozīt
nogrozīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogrozu | nogrozām | nogrozīju | nogrozījām | nogrozīšu | nogrozīsim |
| 2. pers. | nogrozi | nogrozāt | nogrozīji | nogrozījāt | nogrozīsi | nogrozīsiet, nogrozīsit |
| 3. pers. | nogroza | nogrozīja | nogrozīs | |||
Pavēles izteiksme: nogrozi (vsk. 2. pers.), nogroziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogrozot (tag.), nogrozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogrozītu
Vajadzības izteiksme: jānogroza
Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
Stabili vārdu savienojumiNogrozīt galvu.
- Nogrozīt galvu kolokācija — ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Diāna nīgri nogrozīja galvu, ar skatienu klīzdama pa istabu.
- — Hm, tu mani pārsteidz, — Edīte nogrozīja galvu.
- Nevajag tā primitivizēt, — Violeta nogrozīja galvu un pārsteigta noteica.
- Meitenes nogrozīja galvu, iesēdās ragaviņās un laidās lejā no kalna.
- Tēvs nosodoši nogrozīja galvu, bet mamma iedeva buču un pačukstēja: