nogremdēties
Lietojuma biežums :
nogremdēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nogremdējos | nogremdējamies | nogremdējos | nogremdējāmies | nogremdēšos | nogremdēsimies |
2. pers. | nogremdējies | nogremdējaties | nogremdējies | nogremdējāties | nogremdēsies | nogremdēsieties, nogremdēsities |
3. pers. | nogremdējas | nogremdējās | nogremdēsies |
Pavēles izteiksme: nogremdējies (vsk. 2. pers.), nogremdējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogremdējoties (tag.), nogremdēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogremdētos
Vajadzības izteiksme: jānogremdējas
1.Refl. → nogremdēt1, tikt nogremdētam.
2.Pilnīgi iedziļināties (darbā, darbībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa atmiņas spēja pamazām it kā atdzīvojās, viņš nogremdējās sevī arvien dziļāki un redzēja sevi drīz tādā, drīz atkal citādā situācijā.
- Jūnija nogalē zinātnieki ar Klaipēdas universitātes mācību un pētniecības burinieku " Brabander" devās ekspedīcijā, lai meklētu Baltijas jūrā no 1939. līdz 1945.gadam nogrimušos vai nogremdētos Lietuvas starpkaru laika kuģus, kuru atrašanās vietas iepriekš jau noteiktas.
- Lai tomēr priekš nākotnes principiāli uzsvērtu savu stāvokli, man jāsaka, ka es neatbildu par neviena laikraksta virzienu, kurā man atgadās kādreiz pāris rindiņas rakstīt, jo tad man būtu jānogremdējas visos sīkumos un dienas jautājumos, [..] es tad ar rakstniecību nevarētu nodarboties.
- Keramikā Muižnieces formas ir tīras ar pasvītrotu tendenci atkailināties no jebkādām asociācijām ar dabu un tieksmi nogremdēties klasiskās abstrakcijas izteiksmes pasaulē.
- Atšķirībā no T. Zeiferta, kurš, norādīdams, ka tipizācijai viegli pakļaujami tēli nav atzīstami par reālistiskiem raksturiem, tomēr vismaz dažiem tipiem ( g.k. darba rūķēm) atrada prototipus reālajā dzīvē, šī raksta autoram nākas atzīt, ka latviešu autoru drāmās tēlotās sievietes viņš dzīvē nav sastapis, un par centrālo izvirza prasību pēc reālisma: “ [..] ja dzejnieki sāks nogremdēties mūsu dzīvē, tie redzēs, ka līdz šim radītie tēli ir pa lielākai daļai bijuši fantāzijas tēli, ka it īpaši sieviete bijusi pilnīgi izslēgta no dzīves svarīgiem jautājumiem.