nograntēt
nograntēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nograntēju | nograntējam | nograntēju | nograntējām | nograntēšu | nograntēsim |
| 2. pers. | nograntē | nograntējat | nograntēji | nograntējāt | nograntēsi | nograntēsiet, nograntēsit |
| 3. pers. | nograntē | nograntēja | nograntēs | |||
Pavēles izteiksme: nograntē (vsk. 2. pers.), nograntējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nograntējot (tag.), nograntēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nograntētu
Vajadzības izteiksme: jānograntē
Grantēt un pabeigt grantēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā laikā tika nocirstas ziedošas ābeles un nograntēts ceļš.
- Saulkrastos pie daudziem ceļa galiem, kas iegriezās gludi nograntētā un kokiem apstādītā alejā, atradās dēlītis ar uzrakstu skaidrā latviešu valodā: ŠEIT BRAUKT AIZLIEGTS!
- Pa zālājā iemītu taciņu ejiet Daugavas virzienā un nonāciet uz labi iemīdītas un nograntētas takas
- Pa zālājā iemitu taciņu ejiet Daugavas virzienā un nonāciet uz labi iemīdītas un nograntētas takas