nograbēt
nograbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nograbu | nograbam | nograbēju | nograbējām | nograbēšu | nograbēsim |
| 2. pers. | nograbi | nograbat | nograbēji | nograbējāt | nograbēsi | nograbēsiet, nograbēsit |
| 3. pers. | nograb | nograbēja | nograbēs | |||
Pavēles izteiksme: nograbi (vsk. 2. pers.), nograbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nograbot (tag.), nograbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nograbētu
Vajadzības izteiksme: jānograb
Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dūmvadā kaut kas nograbēja — laikam tajā iekrita kāds atlūzis ķieģelis.
- Vai tikai tā nebija bļodiņa, kas tur pret grīdu nograbēja.
- nograb divreiz gadā telefonā īsziņa, ka bankas kontā ir ienākusi nauda.
- Bultu maksts izšļuka no rokām un skaļi nograbēja, atsitusies pret zemi.
- Nograbēja durvis.