nogrābt
nogrābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogrābju | nogrābjam | nogrābu | nogrābām | nogrābšu | nogrābsim |
| 2. pers. | nogrāb | nogrābjat | nogrābi | nogrābāt | nogrābsi | nogrābsiet, nogrābsit |
| 3. pers. | nogrābj | nogrāba | nogrābs | |||
Pavēles izteiksme: nogrāb (vsk. 2. pers.), nogrābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogrābjot (tag.), nogrābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogrābtu
Vajadzības izteiksme: jānogrābj
1.Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
2.Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
3.Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
4.Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu).
5.Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml).
6.sarunvaloda Dabūt, iegūt.
7.sarunvaloda Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
7.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
7.2.sarunvaloda Apcietināt, saņemt gūstā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nogrābj zālienā sabirušās lapas un, ja nepieciešams, mauriņu nopļauj.
- Nezinām, ka tur, kur nogrābts, nav labi mīdīties.
- Bet kāpēc tu gribēji nogrābt tādu kumosu, ko nevari norīt?...
- Taču vienu jūs neesat pateicis — kādā vietā jūs nogrāba uzbrucēji?
- Bet asfalts cieti nogrāb zem zolēm, tas ir ciets.